Krāsu toņi un krāsu salikumi kā preču zīmes

(c) Maria Boicova, 2006

Kad runa ir par preču zīmēm, tad prātā visbiežāk nāk vārdiskās preču zīmes, kad preču zīme satur vienīgi vārdu vai vārdu salikumu, vai kombinēti vārdiski-grafiskās preču zīmes, kad preču zīmes īpašnieks, piemēram, reģistrē savas firmas logotipu – kādu attēlu un nosaukumu. Pazīstamās arī ir tikai grafiskās preču zīmes, jeb figurālas vai figuratīvas zīmes, kad kā preču zīme tiek reģistrēts vienīgi attēls, kam arī būtu jāidentificē preču zīmes īpašnieks. Tomēr vērts pieminēt arī to, ka preču zīmes medz būt ne tikai jau iepriekš izskatītas vārdiskās vai grafiskas, bet arī telpiskas, kad tiek reģistrēts kādas preces telpisks apjoms, preces vai tās iesaiņojuma forma, un arī mazāk plašai publikai pazīstamās tā saucamās īpašu veidu jeb speciālas preču zīmes, kā piemēram, skaņas un gaismas signāli un tāmlidzīgas. Pie jau uzskaitītiem preču zīmju veidiem pieskaitami arī krāsas toņi un krāsu salikumi. Pēc likuma viedokļa šie preču zīmju veidi ir pieskaitami pie grafiskām preču zīmēm, taču ņemot vērā to specifiskumu, pēc autores personīga viedokļa, krāsas toņi un krāsu salikumi pēc būtības labāk iederētos speciālo preču zīmju grupā. Šī raksta ietvaros pieskaršos tieši šim preču zīmju veidam, proti, t.s. krāsu preču zīmēm un to reģistrācijai.

Kāpēc vajadzētu reģistrēt krāsu preču zīmi?

Uzreiz būtu jāatzīmē, ka parasti krāsu preču zīmi reģistrē, kad tās pieteicējam jau ir reģistrēta kāda preču zīmju līnija, tomēr krāsu preču zīmes reģistrācija tāpat var kalpot par labu sākumu turpmākai Jūsu kompānijas veiksmīgai attīstībai.
Ja Jūsu kompānija saistībā ar savu produkciju vai pakalpojumiem pielieto virkni preču zīmju, kas izpildītas vienādā krāsu salikumā, būtu loģiski reģistrēt arī pašu šo krāsu salikumu kā preču zīmi.
Piemēram:
1) Vācu uzņēmums „DeuTsche Telekom” ir pazīstams ar noteiktā krāsu salikuma izmantošanu tās firmas stila pamatā. Šīs kompānijas vārdā tika reģistrēta vesela virkne preču zīmju ar krāsu salikumu „magenta-pelēks”.
2) Krievijas uzņēmums, akciju sabiedrība „Vimpelkom”, kas darbojās Krievijas Federācijā un Kazahstānā ar brendu „BEELINE” arī ir pazīstamās krāsu salikumu preču zīmes īpašnieks. Šai preču zīmei piemīt raksturīgs dzeltenas un melnas krāsas salikums. Nepārprotami, kad patērētāji reklāmā redz cilvēku ar, piemēram, dzelten-melnu strīpainu šalli, uzreiz rodas asociācija ar šo lielāko Krievijas mobilo sakaru piedāvātāju.

Vidusmēra patērētājs noteikti piesaistīs uzmanību tam, ka viss saistītais ar noteikto uzņēmumu ir izpildīts noteiktajā stilā, tajā skaitā arī noteiktajās krāsās un neapšaubāmi labāk atpazīs šādu zīmi.
Tādā veidā, ja virkne preču zīmju ir izpildītas vienā krāsu salikumā, zīmes ir patērētājiem pazīstamās, patērētāju prātā saistītas ar noteikto uzņēmumu, loģiski būtu reģistrēt kā preču zīmi arī šo noteikto krāsu salikumu, kā uzņēmuma identificējošo atribūtu. Tāpat arī gadījumā, ja citas preču zīmes reģistrētas vēl nav, bet kompānijai ir izstrādāta reklāmas koncepcija, tajā skaitā ir izvēlēts noteiktais krāsu salikums, būtu prātīgi „spert pirmo soli ceļā uz veiksmi”, reģistrējot savu izvēlēto krāsu salikumu kā preču zīmi.

Tādējādi, attiecībā uz jautājumu kāpēc ir jāreģistrē uzņēmuma lietotais krāsu salikums vai krāsas tonis kā preču zīmi īsumā var atbildēt sekojoši:
1) šī krāsas preču zīme patērētāju prātā tiks cieši saistīts ar Jūsu uzņēmuma piedāvātu produkciju (pakalpojumiem)
2) krāsas un krāsu salikumi nepārprotami ir labi iegaumējami
3) Jūs varēsiet balstīt savu reklāmas stratēģiju uz tieši šādas krāsas vai krāsu salikumu izmantošanas
4) Jūs varēsiet veiksmīgi promotēt savu uzņēmumu, izmantojot Jūsu reģistrētu krāsas toņi vai krāsu salikumu uz reklāmas produkcijas.

Kādas krāsu preču zīmes pastāv un kā tās reģistrēt?

Krāsu preču zīmes, kā tas jau ir minēts iedalās:
1) krāsu salikumu preču zīmes.
2) krāsu toņu preču zīmes

Abiem augstākminētajiem krāsu preču zīmju veidiem, piesakot tos reģistrācijai kā preču zīmes, tiek piemēroti sekojoši vērtēšanas kritēriji, kuriem šādai preču zīmei ir jāatbilst, proti:
1) atšķirtspējas kritērijs, kas tiek piemērots attiecībā uz visām reģistrācijai pieteiktajām preču zīmju veidiem,
kā arī īpaši kritēriji, kuri tiek piemēroti attiecībā uz krāsu preču zīmēm, proti:
2) oriģinalitātes kritērijs un
3) atpazīstamības kritērijs

Piesakot reģistrācijai kā preču zīmi krāsas toni, jārēķinās ar to, ka tam nedrīkst būt vienai no spektra septiņām pamatkrāsām, proti varavīksnes krāsām. Tomēr tas, ka krāsa nav viena no pamatkrāsām tāpat arī nenozīmē, ka tā obligāti ir uzskatama par oriģinālu krāsu. Ņemot vērā krāsu preču zīmju specifiskumu, oriģinalitātes kritērijs tiek vērtēts ļoti rūpīgi.

No tīri praktiskā viedokļa reģistrēt krāsu salikumu kā preču zīmi ir vieglāk tajā ziņā, ka krāsu salikumam ir vieglāk pierādama oriģinalitāte. Tomēr jāatzīmē, ka pat gadījumā, ja oriģinalitāti kā tādu pierādīt nav iespējams, var likt uzsvaru uz ciešas saites esamību patērētāju prātā starp noteikto krāsas toņi un šādas preču zīmes pieteicēja piedāvātām precēm (vai pakalpojumiem). Citiem vārdiem, ja reģistrācijai pieteiktam krāsas tonim ir t.s. „secondary meaning” (otrā nozīme), patērētāji uztver šo krāsu ne tikai kā noteikto krāsu, bet arī asociē to ar kādu noteikto produkciju. Citējot ASV Augstākās tiesas (U.S. Supreme Court) lēmumu lietā Qualitex Co. V. Jacobson Products Co.: „dažkārt krāsa ir atbilstoša parasto preču zīmju (reģistrācijas) nosacījumiem. Kad tā ir, nekas nevar būt par šķērsli krāsai vienai pašai būt par preču zīmi.”

Preču zīmes pamatfunkcija, cik zināms, ir atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem, tādējādi, ja krāsas preču zīme veiksmīgi pilda šo funkciju, tā var tikt reģistrēta kā preču zīme un „nekas nevar būt par šķērsli” tādai reģistrācijai.

Iespējamās problēmas un to risinājums

Visbiežāk krāsu preču zīmes pieteicējs, piesakot reģistrācijai vēlamo preču zīmi, saskārās ar atteikumu no LR Patentu valdes. Kā to visbiežāk pamato LR Patentu valdes eksperti „krāsa ir uzskatamā par nedistinktīvu apzīmējumu attiecībā uz pieteiktajām precēm un pakalpojumiem”. Citu starpā tā tika atteikts reģistrēt dzelteno krāsas toni, tirkīzzilas krāsas toni, vieoletas krāsas toni, magenta krāsas toni. Augstākminētajos gadījumos preču zīmju reģistrācija tika atteikta uz tāda pamata, ka pieteiktais krāsas tonis nevar atšķirt noteiktā ražotāja preces. Respektīvi tika uzsvērts atšķirtspējas trūkums.
Tomēr, nav iemesla izmisumam, jo gandrīz vienmēr pastāv veids, kā var panākt iecerēto, vienkārši tas ir jāuztic kādam, kas ir kompetents Jūsu interesējošajā jautājumā.

Piemēram, augstākminētais magenta krāsas tonis pēc atteikuma to reģistrēt Latvijas Republikā pēc nacionālās procedūras tika reģistrēts kā Kopienas preču zīme, un Kopienas preču zīme pēc tās reģistrācijas automātiski ir spēkā visā Eiropas Savienībā, tātad arī Latvijā. Respektīvi, šinī gadījumā, ņemot vērā pieteicēja vēlmes, tika izanalizētas iespējas un atrasts pieteicējam labvēlīgais variants.

Secinājumā jāuzsver Karela Čapeka kādreiz teiktais – „Pastāv vairāki veidi kā ierīkot dārzu: vislabākais ir uzticēt to dārzniekam”. Tādējādi, ja uzņēmumam ir augsti mērķi, lielie plāni, jau izstrādāta reklāmas koncepcija ar noteikto krāsu izvēli un vēlme reģistrēt krāsas preču zīmi, lai sasniegtu labāku, ātrāku un izdevīgāku rezultātu, preču zīmes, un it īpaši tik komplicētas preču zīmes kā krāsu preču zīmes, reģistrāciju prātīgāk ir uzticēt juristam, kas ir kompetents šajos jautājumos.

Preču zīmes preču un/vai pakalpojumu saraksts

(c) Maria Boicova, 2006

Par preču zīmes reģistrācijas nepieciešamību mūsdienu komersantiem jau vairākkārt ir plaši stāstīts. Pat neuzskaitot visus ieguvumus no Jūsu preču zīmes reģistrācijas, jāatzīmē, ka šādas rīcības nepieciešamība vienkārši ir viena no mūsdienu tirgus prasībām, kura noteikti ir ņemama vērā.

Tomēr attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju daudzi maldīgi uzskata, ka reģistrējot preču zīmi, uzreiz tiek iegūtas tiesības aizliegt visiem pārējiem lietot šo preču zīmi, neatkarīgi no tā, attiecībā uz kādām precēm un/vai pakalpojumiem šī zīme ir reģistrēta. Šinī sakarā pirmām kārtām ir īpaši jāuzsver, ka preču zīme vienmēr tiek reģistrēta attiecībā uz noteiktām precēm un/vai noteiktiem pakalpojumiem. Respektīvi katrai reģistrētai preču zīmei ir noteikts preču un/vai pakalpojumu saraksts.

Kas tas ir un kā to sastādīt?

Preču zīmes preču un/vai pakalpojumu saraksts ir to preču un/vai pakalpojumu uzskaitījums, ko piedāvā vai plāno piedāvāt komersants. Tomēr tas nav vienkāršais pozīciju uzskaitījums, bet noteiktā veidā sistematizētais saraksts.

Preces un pakalpojumus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma sarakstā grupē par klasēm atbilstoši Nīcas preču un pakalpojumu starptautiskai klasifikācijai. Preču zīme var būt reģistrēta attiecībā uz vienu vai vairākām precēm un/vai pakalpojumiem, kas var savukārt, tikt grupētas vienā vai vairākās preču un/vai pakalpojumu klasēs (turpmāk – preču klases). Pieteikto klašu skats ir ierobežots vienīgi ar klašu skaitu pašā Nīcas klasifikācijā (kas uz doto brīdī ir spēkā tās 8.redākcijā, kura ietver 43 klases).

Saskaņā ar Nīcas klasifikāciju attiecīgajās klasēs var klasificēt būtībā visas preces un pakalpojumus, ko ir pašlaik iespējams piedāvāt patērētājiem.

Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Preču zīmes preču un/vai pakalpojumu saraksta sastādīšana ir likumā ietverta obligāta prasība, jo, kā tas jau ir minēts iepriekš, preču zīme vienmēr tiek reģistrēta attiecībā uz noteiktām precēm un/vai noteiktiem pakalpojumiem, nevis citādi.

Nepārprotami, pareizi un precīzi sastādīta preču un/vai pakalpojumu saraksta jēga vislabāk izpaužas konfliktu gadījumos, kad no preču saraksta dažkārt ir atkarīgs vai vēlākās līdzīgas preču zīmes reģistrācija ir atzīstama par spēkā neesošu vai ne.

Bieži tiek jautāts vai gadījumos, kad preces, attiecībā uz kurām zīme tiek lietota, ir pilnīgi atšķirīgas, bet pašas zīmes ir identiskās, vai tas var izraisīt konfliktu? Atbildot uz šo jautājumu jāatzīmē, ka ja komersantam „A” viņa preču zīme ir reģistrēta attiecībā uz apaviem, bet komersants „B” lieto līdzīgu zīmi attiecībā uz ķīmiskiem mēslojumiem, pieņemot, ka komersanta „A” zīme nav atzīta par tā saucamo plaši pazīstamo preču zīmi, aizliegt šādu lietošanu nav iespējams.

Par plašo pazīstamību ieminējos tādā sakarā, ka plaši pazīstamai zīmei tiek piešķirts cits aizsardzības apjoms, kas nepārprotami ir daudz plašāks nekā parastai preču zīmei. Plaši pazīstamās preču zīmes īpašnieka tiesības tiek uzsvērtas gan LR likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, gan arī Parīzes konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Šīs temats nepārprotami ir atsevišķa raksta vērts, tomēr var atzīmēt vienu no galvenajiem plaši pazīstamās preču zīmes īpašnieka ieguvumiem. Tas ir tas, ka plaši pazīstamās preču zīmes īpašnieks ir tiesīgs aizliegt identiskās vai līdzīgas zīmes lietošanu attiecībā uz jebkurām, pat pilnībā atšķirīgām precēm un/vai pakalpojumiem.

Atgriežoties pie preču saraksta, jāuzsver, ka pieteikuma datums preču zīmes reģistrācijas pieteikumam tiek piešķirts tikai tad, kad Patentu valdē ir iesniegts nepieciešamo dokumentu komplekts, kur citu starpā ir arī to preču un/vai pakalpojumu saraksts, kuriem pieprasīta preču zīmes reģistrācija.

Kāda nozīme ir preču un/vai pakalpojumu sarakstam strīda gadījumā?

Kā tas jau ir starp citu minēts iepriekš, preču un pakalpojumu saraksts ir jāsastāda ar visu rūpību arī tāpēc, ka strīda gadījumā tam tiks nepārprotami pievērsta īpaša uzmanība.

Ja divas preču zīmes ir līdzīgas līdz sajaukšanas pakāpei, pie kam pieteiktās klases ir identiskās – piemēram ja ir reģistrētas preču zīmes „Dēls” un „Dēli” attiecībā uz vienas un tās pašas 29.klases precēm, toties pirmā attiecībā uz ievārījumiem, bet otrā – uz gaļu – izvērtējot konflikta iespējamību, jāņem vērā cik līdzīgas ir pašas preces un vai tās ir iespējams „redzēt veikalos uz blakus plauktiem”. Iepriekšminētajā gadījumā, jāpatur prātā tas fakts, ka patērētājs nevarēs redzēt uz veikala blakus plauktiem ievārījumu un gaļu, respektīvi, maz ticams ir tas, ka patērētājs varēs sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītu šo nepārprotami atšķirīgu produkciju. Tādējādi, konflikts starp minētajām zīmēm var arī nerasties. Citiem vārdiem, ja līdzīgas preču zīmes ir reģistrētas identiskajā klasē, bet attiecībā uz pilnīgi dažādām precēm, kuras patērētājs noteikti nevarēs sajaukt, nevar viennozīmīgi apgalvot, ka tiks atzīts, ka pastāv konflikts starp zīmēm un jaunākā zīme ir jāatzīst par spēkā neesošu.

Preču zīmes, kā tādas, pamatnozīme, kura starp citu ir iekļauta likumiskajā preču zīmes definīcijā un vairākkārt uzsvērta Eiropas Kopienas tiesas lēmumos, ir atšķirt viena uzņēmuma piedāvātas preces vai pakalpojumus no cita uzņēmuma piedāvātām precēm vai pakalpojumiem. Tādējādi, analizējot to, vai preces, attiecībā uz kurām preču zīmes ir reģistrētas ir uzskatāmās par līdzīgajām, jāvērtē tas, vai patērētājs varēs tās sajaukt vai uztvert kā savstarpēji saistītas un konsekventi tikt maldināts attiecībā uz preces piedāvātāju.

Vai preču un/vai pakalpojumu sarakstu var grozīt?

Ja komersants, reģistrējot savu preču zīmi attiecībā uz apģērbu, apavu ražošanu un mazumtirdzniecības pakalpojumiem, pēc tam izlemj, ka vairāk ar apavu ražošanu nenodarbosies un preču zīme attiecībā uz apaviem viņam nav vajadzīga, viņš var grozīt savas preču zīmes preču un pakalpojumu sarakstu.

Attiecībā uz iespējamiem grozījumiem jāuzsver, ka svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā preču un pakalpojumu sarakstā var jebkurā pieteikumā lietvedības stadijā. Savukārt, jāatzīmē arī tas, ka ir iespējams izdarīt tikai tādus grozījumus, kas būtiski nemaina reģistrācijai pieteikto preču zīmi un nepaplašina pieteikto preču un pakalpojumu sarakstu. Tātad svītrot preces un pakalpojumus no pieteiktā sarakstā var, bet iekļaut jaunās pozīcijas diemžēl nevar. Iepriekšminētais ir vēl viens no apsvērumiem kāpēc sastādot savas preču zīmes preču sarakstu nedrīkst to darīt pavirši.

Respektīvi, preču sarakstam ir jāveltī īpaša uzmanība: tam nedrīkst būt pārāk plašam, jo, pirmkārt, daudzos gadījumos tas nav vajadzīgs un, otrkārt, preču zīmes neizmantošanas dēļ attiecībā uz pieteiktajām precēm vai pakalpojumiem, preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu. Šinī sakarā tomēr jāpiezīmē, ka dažos gadījumos ir ieteicams reģistrēt preču zīmi tieši attiecībā uz visām vai gandrīz visām preču un pakalpojumu klasēm, bet to nav ieteicams darīt bez profesionāla padoma, jo universāla risinājuma nav, katrs gadījums ir individuāls un tās ir attiecīgi individuāli jāvērtē.

Nobeigumā gribētos īpaši uzsvērt, ka lai varētu sastādīt preču un/vai pakalpojumu sarakstu, tādā veidā, kā būtu vislabāk tieši Jums un tieši Jūsu situācijā, ir ieteicams griezties pie profesionāla jurista. Tas ir izskaidrojams ar to, ka lai izvairītos no iespējamām problēmām, ir vitāli svarīgi labi pārzināt visas likumdošanas prasības šajā jomā, kā arī praksē visbiežāk sastopamās zemūdens klintis un visiedarbīgākos šo klinšu „apiešanas veidus”.

Kā reģistrēt Jūsu preču zīmi „starptautiski”: teorija un piemēri

(c) Maria Boicova, 2006

Praksē bieži sastopama ir situācija, kad komersanti, reģistrējot savu preču zīmi Latvijas Republikā un pēc tam ieejot ar savu preci un/vai pakalpojumu, piemēram, Lietuvas un Igaunijas tirgū, saskaras ar situāciju, kad tajās valstīs kādam jau ir reģistrēta līdzīga zīme un attiecīgi var rasties problēmas. Diemžēl nepastāv tādas preču zīmes reģistrācijas procedūras, kad preču zīmi varētu reģistrēt uzreiz visās pasaules valstīs. No otras puses, diez vai arī komersantam būs interese par visām pasaules valstīm.

Citiem vārdiem mūsdienu pasaulē ar tās lielām iespējām un tikpat lielām prasībām ar preču zīmes reģistrāciju vienā valstī vien vairs nepietiek. It īpaši tas ir aktuāls komersantiem, kas piedāvā vai arī plano piedāvāt savas preces vai pakalpojumus vairākās valstīs, piemēram, Baltijas valstu tirgū un kādu citu Eiropas valstu tirgū.

Šī raksta ietvaros mēģināšu apskatīt komersantiem pieejamas preču zīmes reģistrācijas procedūras vairākās valstīs un īsumā atzīmēt, kad kāda no šīm procedūrām ir vairāk piemērota.

I. Teorija

1. Nacionālā preču zīmes reģistrācijas procedūra:

Sākumā vēlreiz gribētos atgādināt, ka tikai reģistrācija padara preču zīmi par īpašumu, par Jūsu īpašumu. Citiem vārdiem, preču zīme ir veids, kā pateikt: “Es esmu šīs preces (vai attiecīgi šī pakalpojuma) ražotājs (sniedzējs) un es ar savu vārdu apsolu, ka ja Jūs, godātie patērētāji, izvēlēsieties mani, Jūs saņemsiet augstāko kvalitāti, … “ un tā tālāk. Ja solīto izpildīsiet, Jums ticēs, Jūsu preču zīme būs atpazīstamā un Jūsu piedāvātas preces vai pakalpojumi būs pieprasīti.

Prezumēju, ka mūsdienu komersantam vairs nav nepieciešams paskaidrot kāpēc preču zīme vispār ir jāreģistrē, jo, pat neiedziļinoties visos preču zīmes īpašnieka ieguvumos, jāatzīmē, ka preču zīmes reģistrācija, pirmkārt, ir viena no mūsdienu tirgus prasībām, kura noteikti ir jāievēro lai varētu veiksmīgi darboties.

Tādējādi, atzīmēšu īsumā kad preču zīme pēc nacionālās procedūras ir nepieciešama:
- pirmām kārtam tā ir nepieciešama komersantam, ja viņš orientējās tikai un vienīgi uz Latvijas tirgus.
- pie tam preču zīme, reģistrēta pēc nacionālās procedūras tāpat ir nepieciešama, lai varētu pieteikt preču zīmi starptautiskajai reģistrācijai saskaņā ar Madrīdes Nolīgumu (vai vismaz preču zīmes pieteikums, ja zīme tiks reģistrēta saskaņā ar Madrīdes Protokolu).

Tāpat, pēc nacionālās reģistrācijas procedūras savu preču zīmi var reģistrēt arī citās valstīs. Šinī gadījumā jārēķinās ar samērā lielām izmaksām, tāpēc ka būs jāapmaksā izvēlēto valstu patentu pilnvaroto pakalpojumi. Tomēr, ja komersantu interesē tikai 2 vai 3 valstis, nacionālā reģistrācijas procedūra var būt piemērotākā.

2. Starptautiskā reģistrācijas procedūra:

Preču zīme pēc tā saucamās starptautiskās procedūras var tikt reģistrēta samērā daudzās valstīs. Šī procedūra tika apzināti nosaukta par „tā saucamo” starptautisko, jo pašlaik nepastāv tādas reģistrācijas procedūras, pēc kuras preču zīmi varētu reģistrēt uzreiz visās pasaules valstīs. Šinī sakarā tomēr jāatzīmē, ka valstu, uz kurām šādu preču zīmes reģistrāciju var attiecināt ir samēra daudz, tādēļ tā arī tiek saukta par starptautisko.

Starptautiskā reģistrācija tāpat, kā nacionālā ir spēkā 10 gadus skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas, un tāpat, kā nacionālo preču zīmes reģistrāciju, šī termiņa beigās to var pagarināt uz nākamiem 10 gadiem. Šī reģistrācijas procedūra ir samērā viegla tajā ziņā, ka tiek iesniegts viens starptautiskais reģistrācijas pieteikums, kurā ir norādamās valstīs, uz kuram pieteicējs grib savas preču zīmes reģistrāciju attiecināt. Neapšaubami liels starptautiskās reģistrācijas pluss ir tas, ka ja pieteicējs tagad, piemēram, veiksmīgi darbojas trijās valstīs un viņam pat planos nav „iziet uz pasaules tirgus”, bet pēc kādiem 5-7 gadiem viņa plāni koordināli mainās un viņam rodas nepieciešamība pēc preču zīmes reģistrācijas vēl, piemēram, četrās valstīs, pieteicējam nav nepieciešams iesniegt jaunu starptautiskās reģistrācijas pieteikumu, jo viņš veiksmīgi var attiecināt savu jau esošo starptautiskās preču zīmes reģistrāciju uz šīm valstīm.

Pie tam, vērts atzīmēt, ka Madrīdes Savienībai (kuru veido Madrīdes Nolīguma un Madrīdes Protokola dalībnieki) var pievienoties ne tikai valstis, bet arī pārējie starptautisko publisko tiesību subjekti. Tā piemēram, sākot ar 2004.gada 1.oktobra šai savienībai ir pievienojusies Eiropas Savienība. Starptautisko preču zīmju pieteicējiem tas nozīmē, ka tagad starptautisko preču zīmes reģistrāciju var attiecināt uzreiz uz visu Eiropas Savienību, nenoradot konkrētas valstis.

3. Kopienas preču zīmes reģistrācijas procedūra:

Kopienas preču zīme, jeb Community Trademark, vai vienkārši CTM, ka jau tas ir saprotams no tās nosaukuma, ir preču zīme, kas pēc tās reģistrācijas ir spēkā visā Eiropas savienībā, proti divdesmit piecās valstīs. Tāpat, kā ar starptautisko reģistrācijas procedūru, lai reģistrētu preču zīmi pēc CTM procedūras ir iesniedzams viens preču zīmes reģistrācijas pieteikums. Atšķirībā no starptautiskās procedūras Kopienas preču zīme pieteikumā nav nepieciešams īpaši norādīt valstis, uz kurām tiek lūgta reģistrācija, jo izvēles iespēja šajā gadījumā paredzēta nav.


II. Piemēri

Iepazīstoties ar iepriekšminētajām preču zīmes reģistrācijas procedūrām var rasties jautājums kā labāk rīkoties komersantam, kuru interesē preču zīmes reģistrācija vairākās valstīs.

Piemērs 1: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Baltijas valstīs, tātad: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

Aizsardzības varianti ir sekojoši:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. ņemot vērā to, ka visas interesējošās valstis ir Eiropas savienības dalībvalstis, var reģistrēt Kopienas preču zīmi (CTM);
3. reģistrēt preču zīmi Latvijā, un, izmantojot Latvijas preču zīmi kā „bāzes” zīmi, iesniegt starptautisko reģistrācijas pieteikumu ar attiecinājumu uz Lietuvu un Igauniju.

Izdevīgāks no finansiālā viedokļa variants, kā tas jau tika minēts iepriekš ir nacionālā reģistrācijas procedūra, respektīvi, izdevīgāk ir reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras katrā no izvēlētajām valstīm.

Piemērs 2: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā un Čehijā

Aizsardzības varianti ir sekojoši:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. ņemot vērā to, ka piecas no interesējošām valstīm ir Eiropas savienības dalībvalstis, var reģistrēt Kopienas preču zīmi (CTM) un preču zīmi pēc nacionālās procedūras Krievijas Federācijā;
3. reģistrēt preču zīmi Latvijā, un, izmantojot Latvijas preču zīmi kā bāzes zīmi, iesniegt starptautisko reģistrācijas pieteikumu ar attiecinājumu uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Poliju un Čehiju.

Izdevīgāks no finansiālā viedokļa variants šinī gadījumā nepārprotami ir trešais, tātad starptautiskā preču zīmes reģistrācija. Īpaši jāuzsver, ka starptautiskās preču zīmes reģistrācijas izmaksas ir atkārīgas no valstu skaita un tā vai šīs valstis ir Madrīdes Nolīguma, vai Madrīdes Protokola dalībvalstis, tādējādi, tas, kas ir izdevīgāks vienā gadījumā, var nebūt tik izdevīgs otrajā.

Piemērs 3: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Igaunijā, Itālijā, Spānijā, Čehijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Grieķijā, Austrijā un Lietuvā, un pie tam Latvijā komersantam „bāzes” reģistrācijas nav.

Aizsardzības varianti:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. var reģistrēt „bāzes” preču zīmi pēc nacionālās procedūras Latvijā un uz tās pamata iesniegt starptautisko preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz pārējām komersantu interesējošām valstīm, proti, uz Igauniju, Itāliju, Spāniju, Čehiju, Dāniju, Somiju, Zviedriju, Grieķiju, Austriju un Lietuvu
3. var reģistrēt Kopienas preču zīmi

Izdevīgāks variants šinī gadījumā ir reģistrēt Kopienas preču zīmi. Šinī sakarā jāatzīmē, ka starptautiskā reģistrācijas pieteikuma iesniegšana komersantam par šīm 10 valstīm izmaksās dārgāk nekā Kopienas preču zīme, kas automātiski darbosies visās 25 Eiropas Savienības valstīs.


Kā var redzēt no augstākminētajiem piemēriem, nepastāv universālas atbildes uz jautājumu, kā ir izdevīgāk reģistrēt preču zīmi, ja komersantu interesē vairākas valstis. Katrs gadījums ir individuāls un tas katrs ir attiecīgi individuāli jāvērtē un kopā ar profesionālu juristu jāatrod vispiemērotākais komersanta preču zīmes aizsardzības variants.

Промышленный образец – что это и для чего он нужен?

(c) Maria Boicova, 2008

In order to be irreplaceable one must always be different

Фраза «чтобы стать незаменимым, нужно всегда отличаться», вынесенная в эпиграф, принадлежит одной из самых знаменитых женщин в индустрии моды - Коко Шанель. Эта фраза в равной мере относиться как к моде, так и к любой другой сфере деятельности человека, и в особенности к тем, которые связаны с творческой деятельностью. Чтобы преуспевать в любом виде бизнеса необходимо предложить потребителям нечто более новое, более качественное, более интересное, то есть нечто, выгодно отличающееся по какому-либо из параметров от аналогичных товаров или услуг, предлагаемых конкурентами. Однако необходимо особо подчеркнуть, что для успешной работы в любой сфере бизнеса недостаточно просто придумать и воплотить в жизнь какую-то интересную задумку, предельно важно закрепить за собой все соответствующие права на нее, иначе конкуренты могут использовать Вашу заминку и получить значительную выгоду за Ваш счет.

Что такое «промышленный образец»?

Промышленный образец – это вид интеллектуальной собственности, который защищает внешний вид изделия. Чаще всего промышленные образцы регистрируются в отношении мебели, часов, ювелирных изделий, предметов интерьера и роскоши, в отношении кухонной утвари и бытовых электроприборов, в отношении транспортных средств и малых архитектурных форм, а также в отношении рисунков на ткани, разнообразных предметов досуга, оформления домашних страниц в Интернете и даже новых шрифтов. Однако промышленный образец можно зарегистрировать в отношении внешнего вида практически любого изделия. Таким образом, спектр возможных видов промышленных образцов, разнообразен.

Некоторые примеры зарегистрированных в Латвии промышленных образцов:

Зачем регистрировать промышленный образец?

В качестве промышленного образца, как уже сказано выше, можно зарегистрировать внешний вид практически любого изделия, однако возникает вполне резонный вопрос – зачем это нужно?

Во-первых, регистрация промышленного образца – это основание для защиты от подделок и имитации со стороны конкурентов. Во-вторых, промышленный образец, как объект интеллектуальной собственности, можно, в том числе, продать, подарить или выдать на него лицензию.

Интересные дизайнерские решения, например, в области мебели и элементов декора и интерьера, часто привлекают недобросовестных конкурентов, которые могут скопировать интересную идею или даже присвоить себе её авторство. В свою очередь, при отсутствии надлежащей защиты, в частности с помощью зарегистрированного промышленного образца, очень сложно, а порой и вовсе невозможно, противостоять подобным нарушениям. Существует множество различных возможностей для нарушения прав на результат творческой деятельности, а зарегистрированный промышленный образец, защищающий внешний вид созданного изделия – это основание для защиты этих прав.

Возвращаясь к ответу на вопрос, зачем нужно регистрировать промышленный образец, следует также отметить, что как объект интеллектуальной собственности промышленный образец можно оценить и внести в уставной капитал предприятия, или например, под промышленный образец как нематериальный актив можно получить в банке кредит.

Таким образом, регистрация внешнего вида какого-либо изделия в качестве промышленного образца, гарантирует эксклюзивные права использовать этот промышленный образец и запрещать его использование другим. К тому же, как указано ранее, после регистрации промышленного образца, его можно продать, подарить или выдать лицензию на его использование. Однако, самое главное это то, что именно регистрация превращает промышленный образец в собственность его владельца.

Поэтому, если Вы придумали новый внешний вид стула, стола, двери или даже кофейной кружки, шариковой ручки или часов, если Вы создали графический дизайн домашней странички в Интернете, придумали новый шрифт, спроектировали внешний вид киоска по продаже мороженого, или же являетесь автором какого-нибудь другого внешнего вида изделия, права на которое Вы хотели бы закрепить за собой, не дайте конкурентам возможности нарушить Ваши права – регистрируйте свой промышленный образец!


Как зарегистрировать промышленный образец?

Чтобы желаемый промышленный образец можно было зарегистрировать, он должен быть новым, обладать индивидуальным характером, не должен напрямую вытекать из функций конкретного предмета и не должен противоречить принципам морали. Если все указанные критерии соблюдаются, можно подавать заявку на регистрацию промышленного образца. Однако перед подачей заявки, необходимо сначала определиться с выбором процедуры регистрации.

Существует три различных процедуры регистрации промышленного образца - национальная, международная и процедура регистрации промышленного образца Европейского Сообщества. То, какой путь выбрать, зависит в первую очередь от интересующей заявителя территории защиты, то есть от того, хочет ли заявитель получить защиту в конкретной стране, в нескольких странах или, например, во всем Европейском союзе сразу. Вопрос выбора оптимальной процедуры регистрации не имеет универсального ответа, поэтому очень рекомендуется перед подачей заявки на регистрацию промышленного образца проконсультироваться с патентным поверенным, который, проанализировав конкретную ситуацию, поможет выбрать наиболее выгодный и оптимальный вариант защиты именно Вашего промышленного образца.