(c) Maria Boicova, 2006
Praksē bieži sastopama ir situācija, kad komersanti, reģistrējot savu preču zīmi Latvijas Republikā un pēc tam ieejot ar savu preci un/vai pakalpojumu, piemēram, Lietuvas un Igaunijas tirgū, saskaras ar situāciju, kad tajās valstīs kādam jau ir reģistrēta līdzīga zīme un attiecīgi var rasties problēmas. Diemžēl nepastāv tādas preču zīmes reģistrācijas procedūras, kad preču zīmi varētu reģistrēt uzreiz visās pasaules valstīs. No otras puses, diez vai arī komersantam būs interese par visām pasaules valstīm.
Citiem vārdiem mūsdienu pasaulē ar tās lielām iespējām un tikpat lielām prasībām ar preču zīmes reģistrāciju vienā valstī vien vairs nepietiek. It īpaši tas ir aktuāls komersantiem, kas piedāvā vai arī plano piedāvāt savas preces vai pakalpojumus vairākās valstīs, piemēram, Baltijas valstu tirgū un kādu citu Eiropas valstu tirgū.
Šī raksta ietvaros mēģināšu apskatīt komersantiem pieejamas preču zīmes reģistrācijas procedūras vairākās valstīs un īsumā atzīmēt, kad kāda no šīm procedūrām ir vairāk piemērota.
I. Teorija
1. Nacionālā preču zīmes reģistrācijas procedūra:
Sākumā vēlreiz gribētos atgādināt, ka tikai reģistrācija padara preču zīmi par īpašumu, par Jūsu īpašumu. Citiem vārdiem, preču zīme ir veids, kā pateikt: “Es esmu šīs preces (vai attiecīgi šī pakalpojuma) ražotājs (sniedzējs) un es ar savu vārdu apsolu, ka ja Jūs, godātie patērētāji, izvēlēsieties mani, Jūs saņemsiet augstāko kvalitāti, … “ un tā tālāk. Ja solīto izpildīsiet, Jums ticēs, Jūsu preču zīme būs atpazīstamā un Jūsu piedāvātas preces vai pakalpojumi būs pieprasīti.
Prezumēju, ka mūsdienu komersantam vairs nav nepieciešams paskaidrot kāpēc preču zīme vispār ir jāreģistrē, jo, pat neiedziļinoties visos preču zīmes īpašnieka ieguvumos, jāatzīmē, ka preču zīmes reģistrācija, pirmkārt, ir viena no mūsdienu tirgus prasībām, kura noteikti ir jāievēro lai varētu veiksmīgi darboties.
Tādējādi, atzīmēšu īsumā kad preču zīme pēc nacionālās procedūras ir nepieciešama:
- pirmām kārtam tā ir nepieciešama komersantam, ja viņš orientējās tikai un vienīgi uz Latvijas tirgus.
- pie tam preču zīme, reģistrēta pēc nacionālās procedūras tāpat ir nepieciešama, lai varētu pieteikt preču zīmi starptautiskajai reģistrācijai saskaņā ar Madrīdes Nolīgumu (vai vismaz preču zīmes pieteikums, ja zīme tiks reģistrēta saskaņā ar Madrīdes Protokolu).
Tāpat, pēc nacionālās reģistrācijas procedūras savu preču zīmi var reģistrēt arī citās valstīs. Šinī gadījumā jārēķinās ar samērā lielām izmaksām, tāpēc ka būs jāapmaksā izvēlēto valstu patentu pilnvaroto pakalpojumi. Tomēr, ja komersantu interesē tikai 2 vai 3 valstis, nacionālā reģistrācijas procedūra var būt piemērotākā.
2. Starptautiskā reģistrācijas procedūra:
Preču zīme pēc tā saucamās starptautiskās procedūras var tikt reģistrēta samērā daudzās valstīs. Šī procedūra tika apzināti nosaukta par „tā saucamo” starptautisko, jo pašlaik nepastāv tādas reģistrācijas procedūras, pēc kuras preču zīmi varētu reģistrēt uzreiz visās pasaules valstīs. Šinī sakarā tomēr jāatzīmē, ka valstu, uz kurām šādu preču zīmes reģistrāciju var attiecināt ir samēra daudz, tādēļ tā arī tiek saukta par starptautisko.
Starptautiskā reģistrācija tāpat, kā nacionālā ir spēkā 10 gadus skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas, un tāpat, kā nacionālo preču zīmes reģistrāciju, šī termiņa beigās to var pagarināt uz nākamiem 10 gadiem. Šī reģistrācijas procedūra ir samērā viegla tajā ziņā, ka tiek iesniegts viens starptautiskais reģistrācijas pieteikums, kurā ir norādamās valstīs, uz kuram pieteicējs grib savas preču zīmes reģistrāciju attiecināt. Neapšaubami liels starptautiskās reģistrācijas pluss ir tas, ka ja pieteicējs tagad, piemēram, veiksmīgi darbojas trijās valstīs un viņam pat planos nav „iziet uz pasaules tirgus”, bet pēc kādiem 5-7 gadiem viņa plāni koordināli mainās un viņam rodas nepieciešamība pēc preču zīmes reģistrācijas vēl, piemēram, četrās valstīs, pieteicējam nav nepieciešams iesniegt jaunu starptautiskās reģistrācijas pieteikumu, jo viņš veiksmīgi var attiecināt savu jau esošo starptautiskās preču zīmes reģistrāciju uz šīm valstīm.
Pie tam, vērts atzīmēt, ka Madrīdes Savienībai (kuru veido Madrīdes Nolīguma un Madrīdes Protokola dalībnieki) var pievienoties ne tikai valstis, bet arī pārējie starptautisko publisko tiesību subjekti. Tā piemēram, sākot ar 2004.gada 1.oktobra šai savienībai ir pievienojusies Eiropas Savienība. Starptautisko preču zīmju pieteicējiem tas nozīmē, ka tagad starptautisko preču zīmes reģistrāciju var attiecināt uzreiz uz visu Eiropas Savienību, nenoradot konkrētas valstis.
3. Kopienas preču zīmes reģistrācijas procedūra:
Kopienas preču zīme, jeb Community Trademark, vai vienkārši CTM, ka jau tas ir saprotams no tās nosaukuma, ir preču zīme, kas pēc tās reģistrācijas ir spēkā visā Eiropas savienībā, proti divdesmit piecās valstīs. Tāpat, kā ar starptautisko reģistrācijas procedūru, lai reģistrētu preču zīmi pēc CTM procedūras ir iesniedzams viens preču zīmes reģistrācijas pieteikums. Atšķirībā no starptautiskās procedūras Kopienas preču zīme pieteikumā nav nepieciešams īpaši norādīt valstis, uz kurām tiek lūgta reģistrācija, jo izvēles iespēja šajā gadījumā paredzēta nav.
II. Piemēri
Iepazīstoties ar iepriekšminētajām preču zīmes reģistrācijas procedūrām var rasties jautājums kā labāk rīkoties komersantam, kuru interesē preču zīmes reģistrācija vairākās valstīs.
Piemērs 1: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Baltijas valstīs, tātad: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā
Aizsardzības varianti ir sekojoši:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. ņemot vērā to, ka visas interesējošās valstis ir Eiropas savienības dalībvalstis, var reģistrēt Kopienas preču zīmi (CTM);
3. reģistrēt preču zīmi Latvijā, un, izmantojot Latvijas preču zīmi kā „bāzes” zīmi, iesniegt starptautisko reģistrācijas pieteikumu ar attiecinājumu uz Lietuvu un Igauniju.
Izdevīgāks no finansiālā viedokļa variants, kā tas jau tika minēts iepriekš ir nacionālā reģistrācijas procedūra, respektīvi, izdevīgāk ir reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras katrā no izvēlētajām valstīm.
Piemērs 2: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā un Čehijā
Aizsardzības varianti ir sekojoši:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. ņemot vērā to, ka piecas no interesējošām valstīm ir Eiropas savienības dalībvalstis, var reģistrēt Kopienas preču zīmi (CTM) un preču zīmi pēc nacionālās procedūras Krievijas Federācijā;
3. reģistrēt preču zīmi Latvijā, un, izmantojot Latvijas preču zīmi kā bāzes zīmi, iesniegt starptautisko reģistrācijas pieteikumu ar attiecinājumu uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Poliju un Čehiju.
Izdevīgāks no finansiālā viedokļa variants šinī gadījumā nepārprotami ir trešais, tātad starptautiskā preču zīmes reģistrācija. Īpaši jāuzsver, ka starptautiskās preču zīmes reģistrācijas izmaksas ir atkārīgas no valstu skaita un tā vai šīs valstis ir Madrīdes Nolīguma, vai Madrīdes Protokola dalībvalstis, tādējādi, tas, kas ir izdevīgāks vienā gadījumā, var nebūt tik izdevīgs otrajā.
Piemērs 3: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Igaunijā, Itālijā, Spānijā, Čehijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Grieķijā, Austrijā un Lietuvā, un pie tam Latvijā komersantam „bāzes” reģistrācijas nav.
Aizsardzības varianti:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. var reģistrēt „bāzes” preču zīmi pēc nacionālās procedūras Latvijā un uz tās pamata iesniegt starptautisko preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz pārējām komersantu interesējošām valstīm, proti, uz Igauniju, Itāliju, Spāniju, Čehiju, Dāniju, Somiju, Zviedriju, Grieķiju, Austriju un Lietuvu
3. var reģistrēt Kopienas preču zīmi
Izdevīgāks variants šinī gadījumā ir reģistrēt Kopienas preču zīmi. Šinī sakarā jāatzīmē, ka starptautiskā reģistrācijas pieteikuma iesniegšana komersantam par šīm 10 valstīm izmaksās dārgāk nekā Kopienas preču zīme, kas automātiski darbosies visās 25 Eiropas Savienības valstīs.
Kā var redzēt no augstākminētajiem piemēriem, nepastāv universālas atbildes uz jautājumu, kā ir izdevīgāk reģistrēt preču zīmi, ja komersantu interesē vairākas valstis. Katrs gadījums ir individuāls un tas katrs ir attiecīgi individuāli jāvērtē un kopā ar profesionālu juristu jāatrod vispiemērotākais komersanta preču zīmes aizsardzības variants.
Citiem vārdiem mūsdienu pasaulē ar tās lielām iespējām un tikpat lielām prasībām ar preču zīmes reģistrāciju vienā valstī vien vairs nepietiek. It īpaši tas ir aktuāls komersantiem, kas piedāvā vai arī plano piedāvāt savas preces vai pakalpojumus vairākās valstīs, piemēram, Baltijas valstu tirgū un kādu citu Eiropas valstu tirgū.
Šī raksta ietvaros mēģināšu apskatīt komersantiem pieejamas preču zīmes reģistrācijas procedūras vairākās valstīs un īsumā atzīmēt, kad kāda no šīm procedūrām ir vairāk piemērota.
I. Teorija
1. Nacionālā preču zīmes reģistrācijas procedūra:
Sākumā vēlreiz gribētos atgādināt, ka tikai reģistrācija padara preču zīmi par īpašumu, par Jūsu īpašumu. Citiem vārdiem, preču zīme ir veids, kā pateikt: “Es esmu šīs preces (vai attiecīgi šī pakalpojuma) ražotājs (sniedzējs) un es ar savu vārdu apsolu, ka ja Jūs, godātie patērētāji, izvēlēsieties mani, Jūs saņemsiet augstāko kvalitāti, … “ un tā tālāk. Ja solīto izpildīsiet, Jums ticēs, Jūsu preču zīme būs atpazīstamā un Jūsu piedāvātas preces vai pakalpojumi būs pieprasīti.
Prezumēju, ka mūsdienu komersantam vairs nav nepieciešams paskaidrot kāpēc preču zīme vispār ir jāreģistrē, jo, pat neiedziļinoties visos preču zīmes īpašnieka ieguvumos, jāatzīmē, ka preču zīmes reģistrācija, pirmkārt, ir viena no mūsdienu tirgus prasībām, kura noteikti ir jāievēro lai varētu veiksmīgi darboties.
Tādējādi, atzīmēšu īsumā kad preču zīme pēc nacionālās procedūras ir nepieciešama:
- pirmām kārtam tā ir nepieciešama komersantam, ja viņš orientējās tikai un vienīgi uz Latvijas tirgus.
- pie tam preču zīme, reģistrēta pēc nacionālās procedūras tāpat ir nepieciešama, lai varētu pieteikt preču zīmi starptautiskajai reģistrācijai saskaņā ar Madrīdes Nolīgumu (vai vismaz preču zīmes pieteikums, ja zīme tiks reģistrēta saskaņā ar Madrīdes Protokolu).
Tāpat, pēc nacionālās reģistrācijas procedūras savu preču zīmi var reģistrēt arī citās valstīs. Šinī gadījumā jārēķinās ar samērā lielām izmaksām, tāpēc ka būs jāapmaksā izvēlēto valstu patentu pilnvaroto pakalpojumi. Tomēr, ja komersantu interesē tikai 2 vai 3 valstis, nacionālā reģistrācijas procedūra var būt piemērotākā.
2. Starptautiskā reģistrācijas procedūra:
Preču zīme pēc tā saucamās starptautiskās procedūras var tikt reģistrēta samērā daudzās valstīs. Šī procedūra tika apzināti nosaukta par „tā saucamo” starptautisko, jo pašlaik nepastāv tādas reģistrācijas procedūras, pēc kuras preču zīmi varētu reģistrēt uzreiz visās pasaules valstīs. Šinī sakarā tomēr jāatzīmē, ka valstu, uz kurām šādu preču zīmes reģistrāciju var attiecināt ir samēra daudz, tādēļ tā arī tiek saukta par starptautisko.
Starptautiskā reģistrācija tāpat, kā nacionālā ir spēkā 10 gadus skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas, un tāpat, kā nacionālo preču zīmes reģistrāciju, šī termiņa beigās to var pagarināt uz nākamiem 10 gadiem. Šī reģistrācijas procedūra ir samērā viegla tajā ziņā, ka tiek iesniegts viens starptautiskais reģistrācijas pieteikums, kurā ir norādamās valstīs, uz kuram pieteicējs grib savas preču zīmes reģistrāciju attiecināt. Neapšaubami liels starptautiskās reģistrācijas pluss ir tas, ka ja pieteicējs tagad, piemēram, veiksmīgi darbojas trijās valstīs un viņam pat planos nav „iziet uz pasaules tirgus”, bet pēc kādiem 5-7 gadiem viņa plāni koordināli mainās un viņam rodas nepieciešamība pēc preču zīmes reģistrācijas vēl, piemēram, četrās valstīs, pieteicējam nav nepieciešams iesniegt jaunu starptautiskās reģistrācijas pieteikumu, jo viņš veiksmīgi var attiecināt savu jau esošo starptautiskās preču zīmes reģistrāciju uz šīm valstīm.
Pie tam, vērts atzīmēt, ka Madrīdes Savienībai (kuru veido Madrīdes Nolīguma un Madrīdes Protokola dalībnieki) var pievienoties ne tikai valstis, bet arī pārējie starptautisko publisko tiesību subjekti. Tā piemēram, sākot ar 2004.gada 1.oktobra šai savienībai ir pievienojusies Eiropas Savienība. Starptautisko preču zīmju pieteicējiem tas nozīmē, ka tagad starptautisko preču zīmes reģistrāciju var attiecināt uzreiz uz visu Eiropas Savienību, nenoradot konkrētas valstis.
3. Kopienas preču zīmes reģistrācijas procedūra:
Kopienas preču zīme, jeb Community Trademark, vai vienkārši CTM, ka jau tas ir saprotams no tās nosaukuma, ir preču zīme, kas pēc tās reģistrācijas ir spēkā visā Eiropas savienībā, proti divdesmit piecās valstīs. Tāpat, kā ar starptautisko reģistrācijas procedūru, lai reģistrētu preču zīmi pēc CTM procedūras ir iesniedzams viens preču zīmes reģistrācijas pieteikums. Atšķirībā no starptautiskās procedūras Kopienas preču zīme pieteikumā nav nepieciešams īpaši norādīt valstis, uz kurām tiek lūgta reģistrācija, jo izvēles iespēja šajā gadījumā paredzēta nav.
II. Piemēri
Iepazīstoties ar iepriekšminētajām preču zīmes reģistrācijas procedūrām var rasties jautājums kā labāk rīkoties komersantam, kuru interesē preču zīmes reģistrācija vairākās valstīs.
Piemērs 1: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Baltijas valstīs, tātad: Latvijā, Lietuvā, Igaunijā
Aizsardzības varianti ir sekojoši:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. ņemot vērā to, ka visas interesējošās valstis ir Eiropas savienības dalībvalstis, var reģistrēt Kopienas preču zīmi (CTM);
3. reģistrēt preču zīmi Latvijā, un, izmantojot Latvijas preču zīmi kā „bāzes” zīmi, iesniegt starptautisko reģistrācijas pieteikumu ar attiecinājumu uz Lietuvu un Igauniju.
Izdevīgāks no finansiālā viedokļa variants, kā tas jau tika minēts iepriekš ir nacionālā reģistrācijas procedūra, respektīvi, izdevīgāk ir reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras katrā no izvēlētajām valstīm.
Piemērs 2: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā un Čehijā
Aizsardzības varianti ir sekojoši:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. ņemot vērā to, ka piecas no interesējošām valstīm ir Eiropas savienības dalībvalstis, var reģistrēt Kopienas preču zīmi (CTM) un preču zīmi pēc nacionālās procedūras Krievijas Federācijā;
3. reģistrēt preču zīmi Latvijā, un, izmantojot Latvijas preču zīmi kā bāzes zīmi, iesniegt starptautisko reģistrācijas pieteikumu ar attiecinājumu uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Poliju un Čehiju.
Izdevīgāks no finansiālā viedokļa variants šinī gadījumā nepārprotami ir trešais, tātad starptautiskā preču zīmes reģistrācija. Īpaši jāuzsver, ka starptautiskās preču zīmes reģistrācijas izmaksas ir atkārīgas no valstu skaita un tā vai šīs valstis ir Madrīdes Nolīguma, vai Madrīdes Protokola dalībvalstis, tādējādi, tas, kas ir izdevīgāks vienā gadījumā, var nebūt tik izdevīgs otrajā.
Piemērs 3: ja komersantu interesē preču zīmes reģistrācija Igaunijā, Itālijā, Spānijā, Čehijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Grieķijā, Austrijā un Lietuvā, un pie tam Latvijā komersantam „bāzes” reģistrācijas nav.
Aizsardzības varianti:
1. var reģistrēt preču zīmi pēc nacionālās procedūras visās šajās valstīs;
2. var reģistrēt „bāzes” preču zīmi pēc nacionālās procedūras Latvijā un uz tās pamata iesniegt starptautisko preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz pārējām komersantu interesējošām valstīm, proti, uz Igauniju, Itāliju, Spāniju, Čehiju, Dāniju, Somiju, Zviedriju, Grieķiju, Austriju un Lietuvu
3. var reģistrēt Kopienas preču zīmi
Izdevīgāks variants šinī gadījumā ir reģistrēt Kopienas preču zīmi. Šinī sakarā jāatzīmē, ka starptautiskā reģistrācijas pieteikuma iesniegšana komersantam par šīm 10 valstīm izmaksās dārgāk nekā Kopienas preču zīme, kas automātiski darbosies visās 25 Eiropas Savienības valstīs.
Kā var redzēt no augstākminētajiem piemēriem, nepastāv universālas atbildes uz jautājumu, kā ir izdevīgāk reģistrēt preču zīmi, ja komersantu interesē vairākas valstis. Katrs gadījums ir individuāls un tas katrs ir attiecīgi individuāli jāvērtē un kopā ar profesionālu juristu jāatrod vispiemērotākais komersanta preču zīmes aizsardzības variants.
Комментариев нет:
Отправить комментарий